Limbažu pils drupas
Apraksts
Bīskapa pils - Limbažu pils bija Rīgas arhibīskapa pils. J. G.Arnta minētais 1223. g. kā pils celšanas gads nav dokumnetāri pamatojams. No 1359.-1479. g. pili okupēja ordenis. 16. gs. pirmās puses dokumentos Limbažu pils pieminēta kā arhibīskapa pavasara mītne. Bīskaps pilī dzīvojis no Sveču dienas (2. februāra) līdz Vasarsvētkiem (maija beigas vai jūnija sākums). Bet 14.-15. gs. senrakstos parādās fakts, ka arhibīskaps mēdza pilī uzturēties arī citos gadalaikos. Livonijas kara sākumā pili dedzina krievu karaspēks. 1567. g. piklsētai uzbruka zviedri. 1576. g. pilij uzbruka hercogs Magnuss. Un 1582. g. Limbaži kļuva par poļu stārastijas centru. 1602. g. zviedri nojauca pils nocietinājumus, kuri vēlāk netika atjaunoti. 1621. g. Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Limbažu pili ar muižu atdāvināja Rīgas pilsētai, kurai pils pieder līdz 1783. g. 1668. g. veiktajā inventarizācijā ir minēts, ka pilij jau ir sabrukušas sienas, bet atsevišķas telpas tiek vēl apdzīvotas un izmantotas par noliktavu. Tajā laikā pils pagalmā bija jau uzceltas koka dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas. 18. gs. beigās virs zemes visā augstumā bija saglabājušies tikai divi pils korpusi, kuri izmantoti par noliktavām līdz pat Otrajam pasaules karam. Pēckara gados abiem korpusiem iebrucis jumts, iegāzušās velves un sagruvušas arī vairākas sienas. 19. gs. uz nojauktās sienas pamatiem uzbūvēja muižas magazīnu, kuras vietā 20. gs. uzcēla saimniecības ēku. No 1999.-2000. g. tiek veikti pils mūru nostiprināšanas un konservācijas darbi. Neliela semināru telpa II stāvā, līdz 30 pers. Semināru telpa I st. renovētā 19. gadsimta beigu interjerā līdz 20 pers.