Akmeņlauzis
Apraksts
To lauku, to pļavu, to mežu, jūru, upju, ezeru, māju, ceļu, pilsētu pamatā ir akmens. Klintājs. Pamatakmens. Zemes pirmā cietviela. Cilvēka pirmais darbarīks – akmens. Pirmā nodarbe – akmeņlauzis. Pārējo veidoja lēni. No akmens – tad paliekoši. VecRīgā, kur seni akmens nami, sens ielas bruģis, reiz Rātes vīna nolikta bija. No mucām vīni skābi, saldi, dažādi tur lija. Gaiss smaržoja pēc Daugavas un svešu zemju saules. Sen izgaisuši Rātes kungu kauli un vīnvedēju kuģu prauli. Gaiss smaržo atkal - pēc Daugavas un vīna gara. Te brāga rūgst no pilna spara. Tur spirta brūzī, kas viens uz VecoRīgu, pa rorēm kandžas strautiņš plūst ar dzidru stīgu. „Akmeņlauzis” – stiprais dzēriens saukts, liets pudelēs un - piekrauts dažā krogā, veikalā jau plaukts. Tas dzēriens top no pašu zemes graudiem. Vēl klāt no dārzaugļiem un pļavu puķu augiem.